Iespējams, esat saskāries ar daudzvagala teoriju. Bet ko tā ietver? Un kāpēc tā ir tik nepieciešama, lai to saprastu? Ja jūs ciešat no pastāvīga stresa un spriedzes. Vai ja jums ir grūti veidot saikni ar sevi un citiem.
Dr. Stīvena Porgesa (Stephen Porges) izstrādātā polivagāla teorija piedāvā visaptverošu ieskatu mūsu autonomās nervu sistēmas reakcijās. Šīs reakcijas ir cīņa, bēgšana, sastingšana vai atkāpšanās. Šīs atziņas ļauj tās labāk atpazīt un izprast. Atpazīstot šīs reakcijas, jūs varat pārslēgties uz apzinātāku stāvokli. Tas ļauj jums atjaunot saikni bez panikas vai aizstāvības.
Lai gan polivagāla teorija ir diezgan sarežģīta, mēs soli pa solim iepazīstināsim jūs ar šīs teorijas pamatjēdzieniem.
Kāpēc mēs šādi reaģējam
Polivagālās teorijas koncepcija iedziļinās autonomās nervu sistēmas sarežģītībās. Un kā tā regulē mūsu reakcijas uz dažādiem stimuliem. Šī teorija, ko izstrādājis Dr. Stīvens Poržess, parāda, kāpēc mēs mēdzam noteiktos veidos reaģēt uz stresu vai citām situācijām. Izprotot, kā darbojas autonomā nervu sistēma, mēs varam atpazīt automātiskās reakcijas. Un tad varam iemācīties pāriet uz saiknes, nevis cīņas vai bēgšanas stāvokli.
Cilvēka nervu sistēma
Nervu sistēma ir sarežģīts tīkls, kas palīdz mums uztvert un reaģēt uz ārējiem stimuliem. Tā sastāv no vairākiem orgāniem. Tajā ietilpst maņas, galvas un muguras smadzenes. Tie darbojas kopā, lai regulētu mūsu ķermeņa funkcijas. Cilvēkiem ir viena no visattīstītākajām nervu sistēmām starp mugurkaulniekiem. Pateicoties tam, tā darbojas gan plaši, gan sarežģīti.
Nervu sistēma sastāv no divām daļām
Nervu sistēmai ir divas galvenās sastāvdaļas - somatiskā nervu sistēma un autonomā nervu sistēma. Somatiskā nervu sistēma ir tā nervu sistēmas daļa, kuru mēs kontrolējam ar savām domām un brīvo gribu. Šī sistēma ļauj mums kustināt muskuļus un kontrolēt savas maņas. Otrpus ir autonomā nervu sistēma. Tā ir automātiskā nervu sistēmas daļa. Tā kontrolē mūsu ķermeņa automātiskās funkcijas, piemēram, gremošanu, sirdsdarbību un svīšanu.
Elpot
Elpošana ir viena no autonomās nervu sistēmas kontrolētajām funkcijām. Lai gan mēs elpojam automātiski, mēs varam arī apzināti kontrolēt savu elpošanu, kas var ietekmēt mūsu organisma funkcijas. Piemēram, ilgs, dziļš izelpas vilciens var palēnināt mūsu sirdsdarbību. Šo principu izmanto elpošanas vingrinājumos, lai panāktu relaksāciju.
Izdzīvot vai sazināties ar citiem
Autonomās nervu sistēmas uzdevums ir nodrošināt mūsu izdzīvošanu briesmu brīžos un veicināt sociālo iesaistīšanos drošā laikā. Lai to panāktu, autonomajai nervu sistēmai ir divi režīmi - simpātiskā nervu sistēma un parasimpātiskā nervu sistēma. Simpātiskā nervu sistēma regulē mobilizāciju un ir atbildīga par pārvietošanos un rīcību, kā arī par reakciju "cīņa vai bēgšana". Savukārt parasimpātiskā nervu sistēma veicina imobilizāciju un palīdz mums nomierināties un atgūties, kā arī reaģēt ar sasalšanu vai sastingšanu.
Mācīšanās atpazīt automātiskās reakcijas
Polivagālā teorija izskaidro, kā mūsu autonomā nervu sistēma reaģē uz dažādiem stimuliem. Un kā tā var ietekmēt mūsu uzvedību. Atpazīstot savas automātiskās reakcijas, mēs varam iemācīties virzīties uz saiknes stāvokli. Tā vietā, lai reaģētu "cīņa vai bēgšana".
Izpratne par to, kā darbojas autonomā nervu sistēma, var būt īpaši noderīga cilvēkiem, kuri cieš no atkārtota stresa vai sasprindzinājuma, vai tiem, kuriem ir grūtības kontaktēties ar citiem.
No automātisma uz apzināšanos
Kopumā polivagālā teorija aplūko veģetatīvās nervu sistēmas darbību un to, kā tā ietekmē mūsu uzvedību. Izprotot dažādus autonomās nervu sistēmas darbības režīmus. Un to, kā tā reaģē uz dažādiem stimuliem, mēs varam iemācīties atpazīt savas automātiskās reakcijas. Un atgriezties savienotības stāvoklī. Šīs zināšanas var būt nenovērtējamas cilvēkiem, kas saskaras ar stresu, izdegšanu vai depresiju.
Nervus vagus
Polivagālā teorija ir Dr. Stīvena Porgesa (Dr. Stephen Porges) plašo pētījumu par nervus vagus rezultāts. Tas ir viens no 12 nerviem, kas sākas smadzeņu stumbrā. Latīņu valodā vārds "vagus" nozīmē "klīstošs". Un nervus vagus noteikti attaisno savu nosaukumu: tas atzarojas no smadzeņu stumbra uz visiem ķermeņa orgāniem un sejas muskuļiem.
Kā vissvarīgākais nervu saišķis parasimpātiskajā nervu sistēmā, klejotājnervs būtiski ietekmē organisma spēju palēnināt, izslēgt un sazināties ar citiem. Lai saprastu, kā viens nervs var veikt tik dažādas funkcijas. Mums ir jāaplūko divi atšķirīgi saišķi, kas attīstījušies dažādos laikos. Vecākais, primitīvākais saišķis ir muguras vaguss, bet jaunākais, gudrākais saišķis ir vēdera vaguss. No tā arī cēlies termins "polivagāls", kas nozīmē "vairāku nervu".
Dorsālais atzars un ventrālais atzars
Abiem komplektiem ir atšķirīga struktūra un dažādas funkcijas. Dorsālais vaguss galvenokārt sazarojas uz apakšējiem orgāniem. Savukārt Ventrālais vaguss dodas uz orgāniem sejā un augšējā stumbra daļā. Ventrālo vagusu ap nerviem ieskauj signālu pastiprinošs slānis, bet mugurējo vagu - ne. Šī slāņa attīstība ir atkarīga no mijiedarbības starp mazuli un vecākiem, kas norāda, ka šis nervu ceļš attīstās sociālās mijiedarbības rezultātā.
Viss ir saistīts ar drošību
Autonomās nervu sistēmas darbība ir saistīta ar drošību. Tās vienīgais mērķis ir maksimāli palielināt indivīda drošību, izmantojot hierarhisku sistēmu. Kad cilvēks ir drošībā, viņš var kontaktēties ar citiem un iesaistīties tādās aktivitātēs kā rotaļas. Šādā stāvoklī aktivizējas ventrālais klejotājnervs, evolūcijas gaitā jaunākā klejotājnerva daļa.
Tomēr, kad notiek kaut kas tāds, ko nervu sistēma uztver kā satraucošu, ventrālā vagusa sistēma pārtrauc darbību, un simpātiskā nervu sistēma pārņem vadību, piešķirot prioritāti kustībām un darbībai. Ja situācija ir pietiekami satraucoša, automātiski izdalās adrenalīns un kortizols, kas ļauj cilvēkam cīnīties vai bēgt.
Viltus trauksme
Primitīvā trauksmes sistēma bieži sajauc dzīvībai bīstamas situācijas ar dzīvībai bīstamām. Tas izraisa stresa reakcijas organismā un bieži vien galu galā noved pie pārslodzes un izdegšanas. Izpratne par nervus vagus un polivagālās teorijas darbību sniedz ieskatu par to, kā organisms apstrādā dažādus stimulus. Un kā tas uz tiem reaģē. Un tā uzsver drošības un sociālās mijiedarbības nozīmi cilvēka fizioloģijā.
Sasalšanas stāvoklis
Cilvēka nervu sistēma ir sarežģīta un aizraujoša sistēma, kas dažādi reaģē uz dažādiem stimuliem. Kad organisms saskaras ar draudiem, reaģē simpātiskā nervu sistēma, lai sagatavotos rīcībai. Tomēr, ja draudi ir pārāk nopietni, vadību pārņem klejotājnervs. Tas tad izraisa pilnīgu izslēgšanos, kas pazīstama kā "iesaldēšana", kas bieži notiek traumatisku notikumu gadījumos. Šāda reakcija var rasties arī mazākā mērā, piemēram, ja kāds zaudē samaņu pirms prezentācijas. Vai arī tad, kad terapijas laikā tiek pieskarties kaut kam aizraujošam vai sāpīgam.
Neirorecepcija
Nervu sistēma vienmēr domā, vai tā ir apdraudēta, un nekavējoties reaģē. Zīmīgi, ka trauksmes sensoru smadzenēs kontrolē nevis analītiskās smadzeņu daļas, bet gan smadzeņu smadzeņu stumbrs un limbiskās smadzenes. To sauc par neirocepciju, kuras laikā nervu sistēma reaģē uz stimuliem, pirms neokortekss ir paspējis tos analizēt. Patiesībā neokortekss sāk izprast situāciju tikai pēc tam, kad veģetatīvā nervu sistēma jau ir uzsākusi izdzīvošanas reakciju.
Drošība ir veiksmīgas terapijas pamats
Daudzas terapijas koncentrējas uz to, lai liktu klientiem mainīties vai rīkoties citādi. Tas var izraisīt aizsardzības stāvokļus un nedrošības sajūtu. Polivagāla teorija liecina, ka cilvēkiem vispirms ir jājūtas droši. Pirms viņi var veikt pozitīvas pārmaiņas, un ka pretējā gadījumā terapija var izraisīt aizsardzības reakcijas. Vai arī var izraisīt noslēgšanos un atslēgšanos.
Sociālais kontakts var būt dziedinošs
Tomēr polivagālā teorija arī parāda, ka nervu sistēma var pozitīvi reaģēt uz citu cilvēku nervu sistēmu. Tas bieži novērojams mātes un bērna saitē, kur mātes nervu sistēma var regulēt bērna nervu sistēmu un radīt nomierinošu efektu.
Kopumā nervu sistēma ir spēcīgs un bieži vien nepamanīts mūsu būtības aspekts, kas ietekmē mūsu domas, emocijas un uzvedību. Izpratne par to, kā tā darbojas un reaģē uz stimuliem, var būt izšķirošs solis. Lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas un radītu drošības un drošuma sajūtu mūsu ikdienas dzīvē.
Coregulate, pozitīvi savienoties ar citiem
Līdzregulācija ir spēja izjust vai atgūt drošību citas drošas personas klātbūtnē. Tas notiek ne tikai bērniem, bet arī starp pieaugušajiem. Par pašregulāciju atbildīgā ventrālā klejotājnerva attīstība notiek mijiedarbībā ar vecāku, kuram ir labi attīstīta ķēde. Tas ir ļoti svarīgi bērniem, kuri nespēj paši sevi mierināt. Arī augšana drošos apstākļos ar paredzamiem vecākiem, kuri izjūt mieru un drošību, veicina vēdernerva attīstību. Tas ļauj cilvēkiem vēlāk dzīvē atgriezties pie tā grūtos brīžos. Tomēr cilvēkiem, kuriem bērnībā trūkst šādas pieredzes, var attīstīties vājāk attīstīts vēdera nervs. Tas izraisa pastiprinātas stresa reakcijas uz notikumiem, kurus citi neuztver kā stresa izraisītus.
Automātiska reakcija uz briesmām
Dr. Stīvens Poržess skaidro, ka cilvēka atzīšana par drošu vai bīstamu izraisa neirobioloģiski noteiktu prosociālu vai aizsargājošu uzvedību. Šī automātiskā reakcija uz briesmām ir izšķiroša adaptīvai aizsardzības uzvedībai, piemēram, cīņai, bēgšanai vai sasalšanai. Izpratne par šo automātisko procesu var palīdzēt atveseļošanās procesā.
Līdzregulācija
Gan bērniem, gan pieaugušajiem ir ļoti svarīgs kopregulācijas process. Uzklausoša auss, rokas apskāviens vai gādīgas personas acis var liecināt par līdzregulāciju. Neraugoties uz šo procesu automātisko raksturu, tā nav bezcerīga situācija. Smadzenes ir elastīga sistēma, kas var pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, un šī spēja, ko sauc par neiroplasticitāti, saglabājas arī vecumdienās.
Automātiska reakcija uz sociālo kontaktu
Runājot par mūsu saskarsmi ar citiem cilvēkiem, prātā nāk daudz automātisku reakciju. Mēs meklējam citus, bet šaubāmies, vai mums vajadzētu ar viņiem sazināties. Mēs varam noslēgties sevī vai, gluži pretēji, satuvināties. Var būt grūti meklēt kontaktu, bet aizraujoši uzsākt sarunu kādā ballītē. Mēs priecājamies par ziņkārīgo draugu telefona zvaniem un uzplaukstam, saņemot apskāvienus. Visas šīs reakcijas ir tieši saistītas ar mūsu veģetatīvo nervu sistēmu.
Saziņas ar citiem nozīmīgums
Mūsu attiecību stāvoklis var būtiski ietekmēt mūsu drošības, izaugsmes, noturības un optimisma sajūtu. Ja mēs neizjūtam uzticēšanos, nedrošību vai traumu, mēs biežāk reaģējam ar izdzīvošanas reakcijām, piemēram, cīņu, bēgšanu un sastingšanu. Katras jaunas attiecības mums iemāca kaut ko par to, kā tas darbojas. Un veselīgas, pozitīvas attiecības var mainīt vecos modeļus. Nedroša pieredze var likt mums turpināt izmantot izdzīvošanas metodes.
Izdzīvošanas atbildes
Mūsu pagātnes pieredze un smadzeņu un nervu sistēmas uzbūve var būtiski ietekmēt mūsu izjūtas un dzīves pieredzi. Ja mums šķiet, ka nevaram atslābināties, ka pastāvīgi esam modri vai esam iestrēguši vienā autonomās nervu sistēmas režīmā. Tad tā ir zīme, ka ir "ieslēgusies" izdzīvošanas darbība, kas cenšas mūs aizsargāt. Lai no tā izkļūtu, mums ir jānodarbojas ar tādām aktivitātēm kā kustības, saikne ar sevi un citiem. Un tādējādi savienoties ar savu ķermeni un pieredzi.
Safe and Sound Protocol
Vēl viens veids, kā palīdzēt nervu sistēmai atgriezties drošībā. Un, lai izvestu to no izdzīvošanas stāvokļa, tas ir Safe and Sound Protocol.
Safe and Sound Protocol (SSP) ir mūzikas terapijas un klausīšanās apmācības programma. Izstrādājis Dr. Stīvens Poržess, pamatojoties uz viņa pētījumiem par to, kā darbojas mūsu nervu sistēma. SSP sākotnēji tika izstrādāta, lai palīdzētu cilvēkiem ar autismu. Vēlāk tika konstatēts, ka SSP ir lieliski noderīga arī cilvēkiem, kuri ir piedzīvojuši traumas vai ilgstošu stresu. Tā sastāv no piecām stundām kodētas un filtrētas mūzikas klausīšanās. Šīs piecas stundas tiek klausītas pēc klausīšanās grafika, kurā SSP klausās vidēji 20 dienas, maksimāli 20 minūtes dienā.
No zemapziņas uz apziņu
Neraugoties uz to, ka daļa no mūsu uztveres un reakcijām ir neapzinātas. Un bez uzmanības mēs to nevaram ietekmēt. Tomēr mēs varam to arvien vairāk apzināties. Skaistus piemērus mēs ikdienā redzam savā praksē.
Lai palīdzētu jums apzināties savas ķermeņa reakcijas un impulsus, papildus Safe and Sound Protocol jūs saņemsiet no mums bezmaksas kursu, kas balstīts uz Polivagāla teoriju.
Safe and Sound Protocol priekšrocības īsumā:
- Cilvēki un situācijas jūs mazāk ietekmē.
- Jūs retāk esat ieslēgts un varat labāk atpūsties.
- Jūs atkal varat justies droši, kad nav iemesla nedrošībai.
- Tas var palīdzēt jums atkal atbrīvoties no izdzīvošanas stāvokļa.
- Palīdz nervu sistēmai pārorientēties uz drošības signāliem.
Ir vieglāk paraudzīties uz savām emocijām ar distanci un tādējādi izdarīt citu izvēli. Tas rada atšķirību starp reaģēšanu un reaģēšanu. Pirmo jūs darāt no emocijām, bet otro - no savas apziņas.
